News
Kāpēc radās omikrons?

SARS-CoV-2 vÄ«russ (Covid-19 infekcijas izraisÄ«tājs), lÄ«dzÄ«gi citiem vÄ«rusiem, ir dzÄ«vs organisms, kas laika gaitā attÄ«stās un pielāgojas jaunai videi. VÄ«russ dabiskas mutācijas procesa rezultātā mainās, tāpēc var parādÄ«ties jauni – bÄ«stamāki un lipÄ«gāki – tā varianti. Tā radies arÄ« jaunatklātais Covid-19 paveids – Omikrons (B.1.1.529). Tam konstatēta virkne mutāciju, kas potenciāli varētu ietekmēt vÄ«rusa darbÄ«bu, piemēram, to, cik viegli tas izplatās vai tā izraisÄ«tās slimÄ«bas smagumu. VakcÄ«nas pret Covid-19 var palÄ«dzēt novērst jaunu vÄ«rusa paveidu rašanos – proti, jo vÄ«russ var brÄ«vāk izplatÄ«ties, jo lielāka jaunu variantu parādÄ«šanās iespēja. Savukārt augsta vakcinācijas aptvere populācijā samazina vÄ«rusa izplatÄ«bu un tādējādi palÄ«dz novērst jaunu tā paveidu parādÄ«šanos, saka Anda ĶīvÄ«te-Urtāne, RÄ«gas Stradiņa universitātes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedras asociētā profesore, SabiedrÄ«bas veselÄ«bas institÅ«ta direktore.

Kā var rasties vīrusa mutācijas?

Katrs vÄ«russ satur gēnu kopumu, kas nosaka tā uzvedÄ«bu, ietekmi uz cilvēku un izplatÄ«bu. VÄ«russ organismā vairojas, pārkopējot savu Ä£enētisko kodu, taču šis process bieži vien ir nepilnÄ«gs. Kā skaidro Pitsburgas VeselÄ«bas zinātņu universitātes pētnieki, lÄ«dz šim veiktie pētÄ«jumi rāda, ka koronavÄ«rusa, kas ir RNS vÄ«russ, replikācijas rezultātā aptuveni 3% jauno vÄ«rusa kopiju satur jaunu, nejaušu kļūdu, ko citādi sauc par mutāciju.

Taču šo mutāciju rašanās nenozÄ«mē, ka ikviens cilvēks tālāk nodod jaunu vÄ«rusa variantu – katrs inficēšanās gadÄ«jums cilvēka organismā rada miljoniem vÄ«rusu, un tikai pavisam maza daļa no tiem satur mutācijas. Pie tam gandrÄ«z visas mutācijas ir nekaitÄ«gas kļūdas, kas nemaina vÄ«rusa darbÄ«bas principus. Daļa no tām var vÄ«rusam pat kaitēt, kamēr citas – to padarÄ«t lipÄ«gāku.

VÄ«russ izplatās ar nelielu pilieniņu palÄ«dzÄ«bu, ar Covid-19 inficētam cilvēkam izelpojot, runājot vai klepojot. Nākamais cilvēks inficējas, šos pilienus tiešÄ veidā ieelpojot, vai arÄ« ar rokām pieskaroties acÄ«m, degunam un mutei pēc tam, kad aizskartas virsmas vai priekšmeti, uz kurām pilieni nosēdušies. Lai rastos jauns vÄ«rusa variants, konkrētajam jaunajam vÄ«rusam-mutantam jāspēj “pārlēkt” uz jaunu organismu un tur savairoties pietiekamā daudzumā. Lielākā daļa vÄ«rusu inficētajā organismā ir identiski sākotnējam celmam, kas izraisÄ«jis inficēšanos, tāpēc iespēja, ka tālāk tiks nodots tieši retais, jaunais mutants, ir niecÄ«ga. 

Nekontrolēta vÄ«rusa izplatÄ«ba nozÄ«mē jaunu variantu rašanās risku

Lai gan jauno mutāciju pārnese tālāk ir reta parādÄ«ba, tās iespējamÄ«ba bÅ«tiski pieaug nekontrolētas vÄ«rusa izplatÄ«bas apstākļos. Kamēr lielākajai daļai mutāciju nav bÅ«tiskas ietekmes uz vÄ«rusu, dažas var palielināt koronavÄ«rusa lipÄ«gumu. Ja lipÄ«gākais vÄ«rusa variants strauji un nekontrolēti izplatās, tas var izkonkurēt iepriekšÄ“jos mazāk lipÄ«gos celmus (kā tas notika ar šobrÄ«d labi zināmo SARS-CoV-2 Delta paveidu) un tālāk radÄ«t atkal jaunus variantus. 

Pasaulē ik dienu tiek reÄ£istrēti miljoniem jaunu inficēšanās gaidÄ«jumu, turklāt liela daļa cilvēku joprojām nav vakcinēti – tātad ir uzņēmÄ«gi pret vÄ«rusu. ŠÄdos apstākļos labākais veids, kā ierobežot koronavÄ«rusa jaunu variantu attÄ«stÄ«bu, ir inficēšanās gadÄ«jumu skaita samazināšana, ko var panākt ar vakcinācijas palÄ«dzÄ«bu. Samazinot inficēšanās gadÄ«jumu skaitu, sarÅ«k arÄ« jaunu, iespējams, bÄ«stamāku vÄ«rusa variantu rašanās iespēja. Lai arÄ« vakcinēti cilvēki var inficēties, tiem, salÄ«dzinājumā ar nevakcinētiem indivÄ«diem, inficēšanās epizodes ir Ä«sākas un vieglākas. Tas lielā mērā mazina iespēju jebkādam vÄ«rusa mutantam ‘pārlēkt’ no vienas personas uz otru. 

LÄ«dzÄ«gi kā SARS-CoV-2 Delta paveida gadÄ«jumā, šobrÄ«d pētnieku satraukumu raisa arÄ« jaunatklātais Covid-19 paveids – omikrons (B.1.1.529). Šis vÄ«rusa paveids šobrÄ«d strauji izplatās Dienvidāfrikas Republikā, un citās reÄ£iona valstÄ«s. ŠobrÄ«d daudzas valstis ir apturējušas gaisa satiksmi ar Dienvidāfriku, lai palēninātu omikrona izplatÄ«šanos. VÄ«rusa paveids ir identificēts jau Beļģijā, Izraēlā un Apvienotajā Karalistē. Zinātnieki patlaban pēta gan tā potenciālo ietekmi uz paaugstinātu inficēšanās, atkārtotas inficēšanās un hospitalizācijas risku, gan vakcÄ«nu efektivitāti pret jauno paveidu – šobrÄ«d vēl nav pārliecinošas informācijas par šiem jautājumiem, tā sekos tuvāko dienu un nedēļu laikā. Tomēr lÄ«dzÄ«gi kā citu SARS-CoV-2 variantu gadÄ«jumā bÅ«tiskākais pandēmijas kontroles lÄ«dzeklis joprojām ir vakcinācija, kas bÅ«tiski samazina smagas slimÄ«bas gaitas un letāla iznākuma risku visiem šobrÄ«d zināmajiem SARS-CoV-2 variantiem, tai skaitā dominējošajam Delta paveidam. 

ArÄ« Pasaules VeselÄ«bas organizācijas speciālisti saistÄ«bā ar jaunā omikrona paveida izplatÄ«bas kontroli aicina ievērot jau spēkā esošÄs drošÄ«bas rekomendācijas, lai samazinātu COVID-19 izplatÄ«bu kopumā, no kurām primārā ir vakcinācija, kā arÄ« fiziska distancēšanās, mutes un deguna aizsega lietošana, telpu vēdināšana, izvairÄ«šanās no slikti ventilētām vai pārpildÄ«tām telpām, roku mazgāšana un dezinficēšana, klepošanas un šÄ·audÄ«šanas higiēna (darot to saliektā elkonÄ« vai mutautā).

Vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir efektÄ«vākais infekcijas kontroles lÄ«dzeklis, kas ne vien mazina vÄ«rusa tālāku mutācijas iespēju, bet arÄ« novērš smagu slimÄ«bas gaitu, hospitalizācijas gadÄ«jumu biežumu un mirstÄ«bu. Latvijas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati rāda, ka 76,2% no Latvijā oktobrÄ« no jauna atklāto Covid-19 gadÄ«jumu skaita konstatēti nevakcinētiem vai Covid-19 vakcinācijas kursu nepabeigušiem cilvēkiem un 87,4% no mirušajiem Covid-19 inficēto vidÅ« bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši cilvēki. Analizējot nāves gadÄ«jumu biežumu, redzams, ka nevakcinētiem vai daļēji vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcijas gadÄ«jumā ir pat 6,1 reizi augstāks risks piedzÄ«vot letālu slimÄ«bas iznākumu nekā vakcinētiem cilvēkiem. Tādējādi vakcinācija ir drošÄkais un efektÄ«vs veids, kā pasargāt sevi no smagām slimÄ«bas formām un mazināt Covid-19 izplatÄ«bu sabiedrÄ«bā.

Avots: https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/475087-kapec-radas-omikrons


image